- Joška Fišers aicina uz Eiropas vienotību un neatkarību globālo politisko maiņu apstākļos.
- Eiropai jāstiprina sava drošība un suverenitāte, vairs nepaļaujoties tikai uz transatlantiskajām attiecībām.
- Fišers brīdina par Krievijas ambīcijām atgūt varu un ietekmi, kas atgādina Aukstā kara laikus.
- Viņa grāmatā uzsvērti satraukumi par ASV ģeopolitiku, mudinot Eiropu pilnvarot sevi kā ievērojamu spēku.
- Neskatoties uz izaicinājumiem, Fišers uzsver NATO savstarpējās aizsardzības apņemšanās nozīmi.
- Eiropa tiek aicināta veidot stratēģiskas spējas un attīstīt ciešas saiknes ar kodolieroču kaimiņiem, piemēram, Franciju un Lielbritāniju.
- Fišers uzsver nepieciešamību pēc politiskas gribas, lai izmantotu Eiropas finanšu, tehnoloģiskos un intelektuālos resursus.
- Eiropas vienotība ir būtiska, lai pretotos eksistenciāliem draudiem un nodrošinātu globālo drošību un labklājību.
Globālo politiku virpuļojošajā satricinājumā leģendārais valsts vīrs Joška Fišers iznāk no ēnām ar skaidru aicinājumu uz Eiropas vienotību un neatkarību. Kā septiņdesmitgadnieks, kuram ir pieredze no 1998. līdz 2005. gadam kā Vācijas ārlietu ministram, Fišers brīdina par drūmiem pārmaiņu viļņiem, kas pārveido pasaules varas dinamikas.
Viņa atgriešanās publiskajā diskursā notiek nenoteiktības apstākļos. Veteranā Zaļo partijas līdera viedoklis ir asi kritisks pret esošo starptautisko ainavu, ko ietekmē neuzticība ASV apņemšanās dēļ pēc nozīmīgas nesaskaņas Baltajā namā. Fišers uztver skarbo realitāti: Eiropai vairs nav jāsēž pasīvi uz transatlantiskajām saitēm, bet tai ir jāsstiprina sava drošība un suverenitāte. Bijušais diplomāts apgalvo, ka kontinents ir jāveido pats savu likteni, vai nu ar parasto Rietumu sabiedroto, vai arī bez tā.
Fišera skatījumā Vladimira Putina ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainas robežām. Viņš ir apņēmes Krievijas valsts galvu, kura vēlas atgriezties pie Aukstā kara noslēguma rezultātiem, cenšoties atjaunot Krievijas kādreizējo globālo ietekmi. Šī ambīcija, pēc Fišera domām, rezonē Krievijas varas ešelonos, virzot Putina apņēmību atgūt zaudētās teritorijas un tādējādi apdraudēt pašas Eiropas drošību.
Viņa jaunā grāmata, “Die Kriege der Gegenwart oder der Beginn einer neuen Weltordnung,” pievērsējas tam, kā ASV prezidentūra, ko Fišers uzskata par vērstu uz varas virzītu ģeopolitiku, atgādina pirms 1945. gada globālo mahināciju. Tas ir biedējošs skats uz Eiropu, kas tad ir jāgroza, lai pilnvarotu sevi kā ievērojamu objektu.
Tomēr šajos ģeopolitiskajos spriedzes apstākļos Fišers aicina, lai Eiropa paliktu uzticīga NATO savstarpējās aizsardzības pamatprincipam. Apņemšanās, kas ierakstīta NATO līguma 5. pantā, nedrīkst tikt pamesta, viņš apgalvo, pat ja Eiropai ir jāveido stratēģiskas spējas stāvēt patstāvīgi, ja nepieciešams. Kontinenta nākotnes drošība, viņš norāda, var būt atkarīga no ciešām saitēm ar kodolturējošiem kaimiņiem, piemēram, Franciju un Lielbritāniju.
Apņēmies vadīt kontinentālo renesansi, Fišers uzsver Eiropas slēptās bagātības—finansiālo ietekmi, tehnoloģiskās prasmes un intelektuālo kapitālu. Tas, kas acīmredzami trūkst, viņaprāt, ir apņēmība rīkoties.
Kamēr Vācijas politiskā skatuve trīc ar gaidāmajām vēlēšanām, Fišers aicina uz vienotību, īpaši mudinot Zaļo partiju atbalstīt izšķirošos finanšu paketus, kas ir būtiski Vācijai un Eiropai. Politiskās nesaskaņas, viņš apgalvo, nedrīkst aizēnot platākus eksistenciālos draudus. Piekrist būtu priecīgi nodot uzvaru ienaidniekiem Maskavā un Vašingtonā, ko Fišers uzskata par nepieņemamu.
Joška Fišera sniegtā shēma nav tikai sagatavošanai, bet arī pārdomātai Eiropai, kas ir gatava uzstāties pasaules skatuvē. Viņa uzsvaru piezīme ir skaidrs atgādinājums, ka drošība un labklājība prasa modrību, redzējumu un visbeidzot—kopīgu apņemšanos.
Kāpēc Eiropas nākotne ir atkarīga no vienotības: skatījumi no Joškas Fišera
Ievads
Ģeopolitiskās nenoteiktības laikmetā bijušais Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers aicina uz spēcīgu un vienotu Eiropu. Viņa jaunākie publiskie izteikumi, kas veidoti pēc gadu ilgas diplomātiskās pieredzes, brīdina pret pārāk lielu atkarību no transatlantiskajām partnerattiecībām un uzsver Eiropas autonomijas steidzamību drošības un pārvaldības jautājumos.
Kā stiprināt Eiropas vienotību
1. Veidot neatkarīgas aizsardzības spējas:
– Investēt reģionālās aizsardzības iniciatīvās.
– Veidot sadarbības aizsardzības projektus ar galvenajiem sabiedrotajiem, piemēram, Franciju un Lielbritāniju.
2. Uzlabot politisko kohēziju:
– Veicināt starpnacionālas sarunas, lai panāktu konsensu ārpolitikas jautājumos.
– Izstrādāt mehānismus, lai pretotos dalīšanas politiskajiem elementiem Eiropā.
3. Izmantot ekonomisko spēku:
– Izmantot Eiropas finansiālo ietekmi, lai vienotos par izdevīgiem tirdzniecības līgumiem.
– Prioritizēt tehnoloģiskos uzlabojumus, lai saglabātu konkurentspēju.
Reālās lietošanas gadījumi
– Ekonomiskās sarunas: Eiropa var izmantot savu ekonomisko spēku, vadot globālas tirdzniecības vienošanās neatkarīgi no ASV ietekmes, tādējādi pastiprinot savu ekonomisko suverenitāti.
– Krisu pārvaldība: Proaktīvi risināt reģionālos konfliktus, izmantojot vienotu Eiropas balsi starptautiskajos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Tirgus prognozes un nozares tendences
Globālo varas pārmaiņu apstākļos ir prognozēts, ka Eiropas aizsardzības nozarei būs pieaugums, jo valstis palielina izdevumus drošības pasākumiem. Saskaņā ar GlobalData, Eiropas aizsardzības izdevumi varētu redzēt ikgadēju izaugsmes tempu 3-4% nākamajā desmitgadē.
Drošība un ilgtspējība
Eiropas drošības stratēģijai jāņem vērā ilgtspējīgas prakses, lai aizsargātu savus resursus un vidi, vienlaikus palielinot aizsardzības spējas. ES Zaļais darbs var kalpot kā rāmja darbs, lai integrētu vides prioritātes ar drošības mērķiem.
Kontroverses un ierobežojumi
– Autonomijas un alianšu līdzsvars: Eiropas centieni pēc autonomijas nedrīkst mazināt tās apņemšanos pret NATO. Šī dubultā fokusa dēļ ir nepieciešama stratēģiska diplomātija.
– Politiskā fragmentācija Eiropā: Nacionalistiskās tendences ES dalībvalstīs rada izaicinājumus, lai izveidotu nevainojamu aizsardzības un politikas stratēģiju.
Iezīmes, specifikācijas un cenrādis
– Aizsardzības iniciatīvas: Projekti, piemēram, Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO), ir Eiropas centieni izveidot integrētas aizsardzības spējas, kopīgā finansēšana un resursu piešķiršana.
Ieskati un prognozes
Joška Fišers prognozē, ka Eiropai jāpaliek pašpietiekamai, lai efektīvi pretotos Krievijas ambīcijām un citām globālajām pārmaiņām. Ja Eiropas politiskie līderi uzklausīs viņa brīdinājumus, kontinents var kļūt vienotāks, nostiprinātāks un ietekmīgāks globālajos jautājumos.
Rekomendācijas un ātri padomi
1. Atbalstiet vietējos Eiropas uzņēmumus: Veiciniet inovācijas un ekonomikas izaugsmi, investējot Eiropas tehnoloģiju un aizsardzības uzņēmumos.
2. Iesaistieties aktīvā pilsoniskajā diskursā: Eiropas iedzīvotāji var veicināt politikas izmaiņas, piedaloties sarunās par valsts drošību un neatkarību.
3. Esiet informēti: Reguliāri iepazīstieties ar ekspertu analīzēm un ziņojumiem, lai saprastu Eiropas un globālās ģeopolitiskās pārmaiņas.
Izpildot šos ieteikumus, Eiropa var izmantot savu neatklāto potenciālu un orientēties 21. gadsimta ģeopolitikas sarežģījumos. Lai iegūtu papildu informāciju par globālo politiku un Eiropas stratēģijām, apmeklējiet Politico Europe.